Uzziniet Savu Eņģeļa Numuru

7 veidi, kā spēcīgas, pašpārliecinātas sievietes izturas pret noraidījumu kā priekšniece

Vai esat noguris no sajūtas, ka noraidījums jūs kavē? Ja esat gatavs sākt rīkoties ar noraidījumu kā priekšnieks, šis raksts ir paredzēts jums. Nevienam nepatīk tikt noraidītam, taču tā ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa. Galvenais ir neļaut noraidījumam gūt labāko no jums. Šeit ir septiņi veidi, kā spēcīgas, pārliecinātas sievietes izturas pret noraidījumu kā priekšniece: 1. Viņi to neuztver personīgi. 2. Viņi to izmanto kā motivāciju strādāt vairāk. 3. Viņi neļauj tam sevi definēt. 4. Viņi pie tā nekavējas. 5. Viņi no tā mācās. 6. Viņi ātri pāriet no tā.


Neatkarīgi no tā, cik lieliski mēs esam, vienmēr atradīsies kāds puisis, kurš to neredzēs un mums nepatiks. Jā, viņa noraidījums nedaudz iedzēš, bet spēcīgas, pārliecinātas sievietes zina, ka tas nav pasaules gals, un nedomā par to, kas mēs esam kā personība. Tāpat kā ar katru negatīvo lietu, ko dzīve mums uzdod, mēs ar to varam rīkoties kā priekšnieks. Lūk, kā to izdarīt:

Mēs to neuztveram personīgi.

Mēs nedomājam, ka tikai tāpēc, ka esam gudri, inteliģenti un lieliski, ka esam apkārt, katrs cilvēks uz zemes būs mūsu burvestībā. Mēs zinām, ka ir daži puiši, kuri mūs neiepriecinās nevis tāpēc, ka viņiem nešķiet, ka esam pietiekami labi, bet gan tāpēc, ka katram ir sava gaume. Tas ir tik vienkārši.

Mēs nekavējamies pie negatīvajām pusēm.

Mēs nenoliedzam, ka tikām atraidīti, taču mēs arī nereaģējam un neradām no tā drāmu. Mēs vienkārši novērtēsim situāciju, apgūsim mācības, kas mums jāapgūst, un tad turpināsim. Mēs dodam priekšroku koncentrēties uz pozitīvajiem aspektiem, nevis ļaujam negatīvajiem mūs nomākt.

Mēs atsakāmies ļaut noraidījumam noteikt, kas mēs esam.

Mēs esam pietiekami garīgi un emocionāli spēcīgi, lai zinātu, ka mūsu identitāte un vērtība nav nosakāma pēc tā, cik puiši mūs ir noraidījuši. Mēs zinām, ka tas ir daudz sarežģītāk un ka mums ir daudz vairāk, ko pasaulei piedāvāt nekā mūsu attiecību statuss. Ja puisis mums nepatīk, tas nozīmē, ka viņš mums nav īstais. Beigas.


Mēs to pieņemam pēc nominālvērtības.

Kad puisis neatgriežas pie mums, mēs nemēģinām sevi (vai viņu) pārliecināt par pretējo. Mēs neturamies, lai redzētu, vai viņš nemainīs savas domas vai sapratīs, ka ir pieļāvis kļūdu. Tā vietā mēs atgriežamies un skatāmies, vai ir citi puiši, kuri mūs redzēs un mīlēs tādus, kādi mēs patiesībā esam.

Mēs nekad nebaidāmies satikt jaunus puišus.

Tas, ka viens puisis salauza mūsu sirdi, nenozīmē, ka to darītu arī pārējie puiši šajā pasaulē. Tāpēc pēc tam, kad esam sapratušies, esam gatavi iepazīties ar citiem puišiem un varbūt doties uz randiņiem ar dažiem no viņiem. Mēs nevispārinām un neveidojam stereotipus — mēs dodam iespēju katram puisim.


>